Taisnīga tiesa

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir atrunātas dažos no pašiem pirmajiem un visplašāk ratificētajiem cilvēktiesību dokumentiem, piemēram, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10. pantā un ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantā. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā ir noteiktas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Lai nodrošinātu taisnīgu tiesu bērniem, kas apsūdzēti noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, ANO Konvencijas par bērna tiesībām (UNCRC) 40. pantā ir prasīts nodrošināt, ka:

• Bērns tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav likumīgi pierādīta;
• Bērns tiek uzreiz un tieši informēts par viņam izvirzītajām apsūdzībām, vajadzības gadījumā – ar viņa vecāku vai aizbildņu starpniecību;
• Bērnam tiek sniegta juridiskā un cita piemērota palīdzība;
• Attiecīgais jautājums bez kavēšanās tiek izskatīts taisnīgā procesā kompetentā, neatkarīgā un objektīvā iestādē vai tiesā saskaņā ar likumu, ja vien tas nekaitē bērna vislabākajām interesēm;
• Bērns netiek piespiests dot liecības vai atzīt savu vainu;
• Ja tiek uzskatīts, ka bērns pārkāpis krimināllikumu, bērnam ir jānodrošina iespēja pārsūdzēt spriedumu un vainas konstatēšanu;
• Bez maksas tiek nodrošināta tulka palīdzība, ja bērns nesaprot lietoto valodu vai tajā nerunā;
• Tiek pilnībā respektēta bērna privātās dzīves neaizskaramība visās izmeklēšanas stadijās.

Būtiski atzīmēt, ka bērniem, ko tur aizdomās vai apsūdz noziedzīgā nodarījumā, piemērojamās taisnīgas tiesas prasības atšķiras no prasībām, kuras attiecas uz pieaugušajiem. Piemēram, apsūdzētā tiesības uz privātumu attiecas vienīgi uz apsūdzētiem bērniem un jauniešiem. Šīs tiesības paredz, ka apsūdzētu vai aizdomās turētu bērnu identitātes informāciju nedrīkst publiskot, kā paskaidrots Datu aizsardzības sadaļā iepriekš.

Tāpat jāņem vērā prasība, ka, ja bērns nesaprot izmantoto valodu, ir jānodrošina tulks. Attiecībā uz šo prasību varētu uzskatīt, ka tā paredz arī izmantot alternatīvās komunikācijas metodes saskarsmē ar apsūdzētajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kam ir grūti saprast tiesas zālē izmantoto formālo valodu.

Starptautiski un Eiropas līmenī aizvien plašāk tiek atzīts, ka tiesas un kriminālprocesa ietvaros arī cietušajiem ir tiesības. Šajā sadaļā tiks aplūkots, kā panākt līdzsvaru starp bērnu, kas ir liecinieki vai cietušie, tiesībām un iedibinātām garantijām, kuras attiecas uz apsūdzētajiem saskaņā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Saskaņā ar UNCRC 12. pantu, kur ir noteiktas bērna tiesības tikt uzklausītam, ar bērnu, kas ir liecinieks vai cietušais, ir jāapspriežas par viņa vai viņas iesaistīšanos lietā, turklāt šim bērnam ir jāļauj brīvi paust savu viedokli vai bažas par šādu līdzdalību.

Bērniem piemērotas vides, video straumēšanas, starpnieku vai ekrāna izmantošana, lai cietušais vai liecību sniedzošais bērns varētu labāk liecināt, ir pasākumi, ko atbalsta gan Pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, gan Direktīva par cietušo tiesībām.

ANO Bērnu fonda (UNICEF) tiesību akta paraugs par Tiesību aizsardzības līdzekļiem lietās, kurās cietušie vai liecinieki ir bērni{link to bibliography Unicef, Justice in Matters involving Child Victims and Witnesses of Crimes-Model Law and related commentary} tika izstrādāts, lai aprakstītu, kā īstenot principus, kas izklāstīti UNCRC un ANO Norādēs par tiesību aizsardzības līdzekļiem lietās, kurās cietušie vai liecinieki ir bērni. Šajā tiesību akta paraugā ir uzskaitīti dažādi mehānismi, ko var izmantot, lai labāk aizsargātu bērnus, kuri ir cietuši vai sniedz liecības, pret traumatizējošo pieredzi, ko izraisa liecības sniegšana formālā tiesvedībā, un pret atkārtotām ciešanām. Svarīgākais, ka šā tiesību akta parauga 28. pantā ir noteikts, ka konkrētos gadījumos ir pieļaujama apsūdzētā izvešana no tiesas zāles, ja liecību sniedz cietušais bērns vai nepilngadīgs liecinieks, un ka apsūdzētā tiesības satikties ar savu apsūdzētāju ir ievērotas ar nosacījumu, ka liecības sniegšanas laikā tiesas zālē paliek apsūdzētā advokāts. Tāpat ir būtiski norādīt, ka ES tiesību aktos nav noteiktas tiesības satikties ar apsūdzētāju.

Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka kriminālprocesā, kas saistīts ar seksuālu vardarbību pret nepilngadīgu personu, „var veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu cietušo”

„Taisnīgas tiesas” jēdziena nozīme saistībā ar bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem ir aprakstīta 2.9.2. a) sadaļā un 2.9.2. b) sadaļā iepriekš. Šī nozīme ir divpusēja.

Pirmkārt, uz gadījumiem, kad bērns ar garīga rakstura traucējumiem, tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, ir attiecināmas vairākas konkrētas cilvēktiesības. Šīs garantijas ir piemērojamas visiem bērniem (ne tikai bērniem ar garīga rakstura traucējumiem), kas tiek turēti aizdomās vai apsūdzēti noziedzīgā nodarījumā. Tomēr saistībā ar vairākām no šīm cilvēktiesībām (piemēram, prasību nodrošināt tulku) būs jāņem vērā bērna ar garīga rakstura traucējumiem specifiskā situācija, kas noteiks, kāds atbalsts ir nepieciešams šādam bērnam.

Otrkārt, gadījumos, kad kriminālprocesa ietvaros cietušais vai liecinieks ir bērns ar garīga rakstura traucējumiem, var arī rasties jautājumi par tiesas taisnīgumu. Kā minēts iepriekš, vajadzīgā atbalsta un pielāgojumu nodrošināšana bērnam, lai viņš vai viņa varētu efektīvi piedalīties tiesā, nav pretrunā apsūdzētā tiesībām uz taisnīgu tiesu. Ja apsūdzētā satikšana bērnam būtu traumatizējoša pieredze, iespējams, ka taisnīguma nodrošināšanas nolūkos bērnam būs vajadzīgi alternatīvi pasākumi, lai no šādas satikšanās izvairītos. Šie apsvērumi attiecas uz visiem bērniem, taču garīga rakstura traucējumi varētu būt attiecīgais faktors, kas nosaka konkrētajam bērnam vajadzīgo atbalstu un pielāgojumus.

• Spēja ievērot datu aizsardzības prasības un nodrošināt, ka tiek ievērotas tiesības uz privātumu.

• Spēja komunicēt ar apsūdzētiem, cietušiem vai liecību sniedzošiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.

• Spēja pielāgot tiesvedību pēc vajadzības, lai aizsargātu un atbalstītu bērnu ar garīga rakstura traucējumiem.