Līdzdalība procesuālajās darbībās

ANO Konvencijas par bērna tiesībām 12. pants attiecas uz bērna viedokļa ņemšanu vērā, nosakot, ka bērnam tiek dota „iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvā procesā”. ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentārā Nr. 12 ir ierosināti 9 faktori, kas ir jāņem vērā jebkurā procesā, kurā ir iesaistīti bērni, lai nodrošinātu efektīvu un pilnvērtīgu bērna līdzdalību. Kā norādījusi minētā komiteja, procesam, kurā tiek uzklausīts vai piedalās bērns, ir jābūt:

• Pārredzamam un informatīvam;
• Brīvprātīgam;
• Cieņpilnam;
• Aktuālam;
• Bērnam draudzīgam;
• Iekļaujošam;
• Pamatotam uz apmācību;
• Drošam un tādam, kas ņem vērā risku;
• Saprotamam/atbildīgam.

ANO Bērnu fonds (UNICEF) ir izstrādājis resursu vadlīnijas, kurās padziļināti izskatīts, ko nozīmē bērna līdzdalības tiesības Vispārējā komentārā Nr. 12 kontekstā. ANO Bērnu fonda publicētajā faktu lapā par līdzdalību ir noteikts, ka bērnam ir jādod iespēja „saprast sava viedokļa sekas un ietekmi”, lai līdzdalība varētu būt pilnvērtīga, un ka līdzdalības tiesības ir bērnu iespēja piekļūt citām viņu tiesībām.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) 7. pantā atbalsojas ANO Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC) ietvertās tiesības, jo tur noteikts, ka bērniem jādod iespēja „paust savu viedokli par visiem ar viņiem saistītajiem jautājumiem”. UNCRPD 13. pantā ir arī noteikta visu personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar garīga rakstura traucējumiem, vienlīdzīga un efektīva piekļuve tiesību aizsardzības līdzekļiem un aicināts nodrošināt vecumam atbilstošus pielāgojumus, lai atvieglotu šo piekļuvi. Šie ar invaliditāti saistītie standarti nodrošina pamatojumu visu bērnu tiesībām efektīvi piedalīties visos civilprocesos, kriminālprocesos un administratīvajos procesos. Vajadzības gadījumā ir jāīsteno konkrēti atbalsta pasākumi un procedūru pielāgojumi bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, lai nodrošinātu šo bērnu efektīvu līdzdalību.

Eiropas līmenī gan ES, gan Eiropas Padome ir izstrādājušas papildu vadlīnijas par to, kā atvieglot bērnu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procedūrās, kuras viņus skar. Saskaņā ar ES Direktīvas, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, 7. pantu, nopratināšanas un citu līdzdalības posmu laikā tiesu sistēmā ir jānodrošina bezmaksas mutiskā tulkošana. Proti, direktīvas 7. pantā ir noteikts, ka mutiskā tulkošana paredzēta „cietušajiem, kas nesaprot to valodu vai nerunā tajā valodā, kurā notiek attiecīgais kriminālprocess”. Bērniem ar garīga rakstura traucējumiem var būt nepieciešams saziņas atbalsts un mutiskā tulkošana, lai atvieglotu viņu līdzdalību šādā procesā. Minētās direktīvas 26. apsvērumā ir noteikts, ka noziegumos cietušajiem, tostarp bērniem, ir jānodrošina pietiekama informācija un jāsaņem cieņpilna attieksme, lai viņi „varētu pieņemt apzinātus lēmumus par savu dalību procesā”.

Eiropas Padome līdzdalības principu definēja savās Pamatnostādnēs par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, nosakot, ka šis princips ietver: „Tiesības būt informētam par tiesībām, tiesības spēt piekļūt tiesību aizsardzības līdzekļiem, saņemot piemērotu atbalstu, un tiesības uz apspriešanos un tikt uzklausītam tāda procesa ietvaros, kurā persona ir iesaistīta vai kurš skar šo personu.” Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm bērna viedoklis ir „pienācīgi jāņem vērā, paturot prātā bērna briedumu un iespējamās saziņas grūtības, lai bērna līdzdalība būtu pilnvērtīga”. Kā minēts ANO Kopējā pieejā tiesību aizsardzības līdzekļiem bērniem, „lai bērnu līdzdalība valsts un nevalstisku iestāžu tiesvedībā varētu būt pilnvērtīga, nereti ir vajadzīgi būtiski grozījumi tiesību aktos un juridiskajā praksē, kā arī izmaiņas attieksmē”.

Vēsturiski bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, autismu un/vai garīgās veselības traucējumiem ne vienmēr ir bijis atļauts piedalīties procesuālajās darbībās, kas ietekmē viņu dzīvi. Iespējams, ka bērnu līdzdalība procesuālajās darbībās nav bijusi vajadzīga, vai arī ir pastāvējis konkrēts aizliegums piedalīties procesuālajās darbībās. Bērnu ar garīga rakstura traucējumiem līdzdalību var arī ierobežot diskriminējoši stereotipi par bērna spēju saprast procesuālo kārtību, atbalsta un saprātīgu pielāgojumu trūkums, lai nodrošinātu līdzdalību, vai nepieejama procesuālajām darbībām. Lai bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem, autismu un garīgās veselības traucējumiem līdzdalības tiesības būtu efektīvas, procesuālajām darbībām jābūt pieejamām un jābūt plaši pieejamam saziņas atbalstam, ko sniedz apmācīti darbinieki, kas var brīvi un pārliecinoši strādāt ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.

Būtisks apsvērums saistībā ar bērnu ar garīga rakstura traucējumiem līdzdalību procesuālajās darbībās ir tas, ka procesam ir jābūt drošam un jāņem vērā risks. Tas nozīmē, ka bērniem ar garīga rakstura traucējumiem jābūt pieejamām konfidenciālām ziņošanas procedūrām un ka bērni ir jāinformē par viņu tiesībām netikt pakļautiem kaitējumam un ļaunprātīgai izmantošanai, kā arī viņiem ir jāzina, kur ziņot par ļaunprātīgu izmantošanu. Bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, kas cietuši no ļaunprātīgas izmantošanas, droša līdzdalība procesuālajās darbībās nozīmētu arī aprūpi un atbalstu, kā arī nošķiršanu no pāridarītājiem. Bērniem, ko ļaunprātīgi izmantojis aprūpētājs vai radinieks, var būt nepieciešams plašāks atbalsts un pakalpojumi, ne tikai piekļuve tiesību sistēmai. Vairākkārtēja cietušu bērnu nopratināšana var novest pie atkārtotām bērna ciešanām. Civilprocesa, administratīvā procesa un kriminālprocesa gadījumā bērna (vai nu cietušā, vai apsūdzētā) identitātes neatklāšana arī var būt svarīgs elements, lai nodrošinātu, ka bērna līdzdalība procesā ir patiešām iespējama. Plašākai informācijai skatiet sadaļu par datu aizsardzību.

Labas prakses piemērs tam, kā aizsargāt un atvieglot līdzdalību, ir Islandes Bērnu māja. Bērnu mājas filozofija paredz, ka procedūras centrā ir bērns un ka pārējām dažādajām iesaistītajām struktūrām ir jāpielāgojas bērna vajadzībām, nevis bērnam ir jāizpilda šādu struktūru prasības. Bērnu māja nodrošina bērniem piemērotu un drošu vidi, kur bērnus, kuri ziņojuši par seksuālu vardarbību, nopratina darbinieks, kas apmācīts darbam ar bērniem, savukārt pārējie atbalsta sniegšanā un izmeklēšanā iesaistītie darbinieki nopratināšanu vēro ar tieša videoieraksta palīdzību, lai novērstu vairākkārtējas nopratināšanas nepieciešamību.

Kad profesionāļi ir atzinuši bērnu ar garīga rakstura traucējumiem tiesības piedalīties procesuālajās darbībās, viņiem ir vajadzīgas konkrētas pamatprasmes, lai panāktu bērna pilnvērtīgu līdzdalību procesā, proti, elastīgums, saziņas prasme un spēja identificēt un likvidēt līdzdalības šķēršļus.

Dažas norādes par to, kā nodrošināt bērnu ar garīga rakstura traucējumiem efektīvu līdzdalību kriminālprocesā, ir pieejamas Anglijā un Velsā. Daži no ierosinājumiem ir šādi:

• iespējas došana apsūdzētajam tiesas zāli apmeklēt pirms tiesas sēdes, lai viņš vai viņa varētu iepazīties ar telpu;
• vienkāršas, skaidras valodas izmantošana, ko apsūdzētais spēj saprast;
• tiesvedības izskatīšana tiesas telpā, kurā nav grīdas vai krēslu paaugstinājumu un visi dalībnieki sēž „vienā līmenī”;
• atļauja apsūdzētajam sēdēt kopā ar ģimenes locekļiem un/vai citiem pieaugušajiem, kas sniedz atbalstu, kā arī vietā, no kuras viņš vai viņa var ērti sazināties ar saviem juridiskajiem pārstāvjiem;
• plašākas sabiedrības un žurnālistu līdzdalības ierobežošana.

Labs piemērs cietušo bērnu līdzdalības veicināšanai ir arī Bulgārijas prakse, kur tiek izmantotas „zilās telpas”. Šis modelis paredz speciālas telpas izmantošanu, kurai ir divas daļas, ko nodala vienpusējs spogulis, ar kura palīdzību bērni, kuri tiek nopratināti vai sniedz liecību, ir nošķirti no pārējām procesā iesaistītajām personām, lai bērns justos droši un tiktu mazāk traumēts.