Sūdzību iesniegšanas iespējas

Pirms sūdzības iesniegšanas personai jāspēj noteikt, vai ir noticis tiesību pārkāpums. Bērniem, ģimenēm un profesionāļiem ir jābūt atbilstīgi informētiem par bērnu ar garīga rakstura traucējumiem tiesībām. Pārāk daudzi cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi ir atklāti situācijās, kad prasītājs nemaz nebija vērsies pie iestādēm, nereti tādēļ, ka attiecīgais bērns notikušo nebija atpazinis kā savu tiesību pārkāpumu vai baidījās kaut ko sacīt. Bērniem jābūt informētiem par savām cilvēktiesībām, tostarp par tiesībām iesniegt sūdzību vai apsūdzēt jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu vai ekspluatēšanu bez bailēm no soda, un jāsaņem piemērots atbalsts sūdzības iesniegšanas procesā. Tāpat ģimenēm un profesionāļiem jābūt apmācītiem tādu cilvēktiesību pārkāpumu atpazīšanā, kas var skart bērnus, un jāapgūst, kādus sūdzību iesniegšanas procesus būtu jāuzsāk gadījumos, kad ir izteikta apsūdzība. Informētību var vairot, izmantojot bērniem ar invaliditāti piemērotus materiālus izglītošanai cilvēktiesību jautājumos, piemēram, „Tavas tiesības” un „Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām redakcija bērniem.

ANO Konvencijas par bērna tiesībām 42. pantā dalībvalstīm tiek prasīts „ar piemērotiem un efektīviem līdzekļiem plaši informēt par konvencijas principiem un noteikumiem gan pieaugušos, gan bērnus”. Tas nozīmē, ka visi bērni, ģimenes un profesionāļi ir jāizglīto jautājumos par minētajā konvencijā paredzētajām tiesībām. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 8. pantā vēl sīkāk ir aprakstīts dalībvalsts pienākums vairot informētību par visu personu ar invaliditāti (tostarp bērnu) tiesībām. Pantā noteikts, ka dalībvalstīm jārīkojas, lai „visā sabiedrībā, tostarp ģimenes līmenī, veidotu izpratni par personām ar invaliditāti”, lai „audzinātu atsaucību attiecībā pret personu ar invaliditāti tiesībām” un nodrošinātu „cieņpilnas attieksmes veicināšanu pret personu ar invaliditāti tiesībām visos izglītības sistēmas līmeņos, tostarp visiem bērniem no mazotnes”.

Kad ir panākta informētība par cilvēktiesībām, nākamais solis ir nodrošināt efektīvu un neatkarīgu sūdzību iesniegšanas mehānismu un piekļuvi tam tiesību aizskāruma gadījumā. Nepieciešamība pēc efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā nav jauns princips, tas jau ilgstoši ir bijis nostiprināts starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un ir atzīts gan ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā (8. pants), gan ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (2. panta 3. punkts).

Ar bērniem strādājošo profesionāļu pienākums ir nodrošināt šādu mehānismu izveidi savas darbības jomā, kā arī nodrošināt saiknes starp dažādiem sūdzību iesniegšanas mehānismiem, lai novērstu pārklāšanos un garantētu sūdzību izskatīšanas saskaņotību. Svarīgi, lai attiecīgie profesionāļi tiktu apmācīti jautājumos par sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kas pastāv viņu darbības jomā, un lai viņiem būtu zināšanas par alternatīviem sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kuriem var piekļūt gadījumos, ja vietējie vai tematiskie sūdzību iesniegšanas procesi bērnam nenodrošina efektīvu rezultātu.

Piemēram, ja veselības aprūpes vai izglītības sistēmas iekšējais sūdzību iesniegšanas process nav bērnam nodrošinājis pozitīvu rezultātu, ar bērniem un bērnu ģimenēm strādājošiem profesionāļiem ir jāspēj ieteikt citus mehānismus attiecīgā cilvēktiesību pārkāpuma apstrīdēšanai, ietverot tiesisko aizsardzību, ko sniedz valstu cilvēktiesību iestādes, vienlīdzības jautājumu iestādes un ombudu biroji. Minētajām uzraudzības iestādēm ir pieejamas praktiskas vadlīnijas par to, kā savus sūdzību iesniegšanas procesus padarīt pieejamus bērniem, tostarp bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, piemēram, 2012. gadā publicētais ANO Bērnu fonda (UNICEF) pētījums. Pētījuma ziņojumā ANO Bērnu fonds uzsvēra vairākus labas prakses piemērus, piemēram, Bērnu un jauniešu interešu aizstāvja reģionālo biroju (Office of the Provincial Advocate for Children and Youth) Ontārio, Kanādā, kas reizi mēnesī apmeklē speciālās skolas bērniem ar smagiem mācīšanās traucējumiem, lai uzklausītu viņu stāstus par pieredzi saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem.

Ja sūdzību iesniegšanas procesi bērnam nenodrošina efektīvu rezultātu, ir jāizmanto valstu tiesu nodrošinātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Ja neviens no valstī pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nav nodrošinājis vēlamo rezultātu, var izmantot reģionālos un starptautiskos cilvēktiesību mehānismus, tostarp pieteikuma iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vai sūdzības iesniegšana kādai ANO komitejai, piemēram, Bērnu tiesību komitejai vai Personu ar invaliditāti tiesību komitejai. Plašāka informācija par atsevišķu sūdzību sagatavošanu ANO komitejām ir pieejama šeit.

Kad ir izveidoti efektīvi sūdzību iesniegšanas mehānismi, ar bērniem un bērnu ģimenēm strādājošajiem profesionāļiem ir jāvairo informētība par to, ka šādi mehānismi pastāv, un profesionāļiem ir jābūt apmācītiem, lai viņi spētu atbalstīt bērnus un viņu ģimenes saistībā ar piekļuvi šādiem mehānismiem, ja ir jāizskata cilvēktiesību pārkāpums. Lai gan visiem sūdzību iesniegšanas mehānismiem ir jābūt pieejamiem [Introduction>CoreContent>Accessibility], profesionāļiem, iespējams, var nākties atvieglot bērnu un viņu ģimeni piekļuvi šiem mehānismiem atšķirīgos veidos, tostarp cenšoties nodrošināt, lai informācija par sūdzību iesniegšanas procesu tiktu sniegta bērnam pieejamā veidā, un veicinot bērna līdzdalību sūdzības iesniegšanas procesā.

Pirmkārt, sūdzību iesniegšanas mehānismiem ir jābūt piemērotiem bērniem un jāņem vērā invaliditātes apsvērumi, kā arī ir jāvairo informētība par šādiem mehānismiem un to izmantošanu. Otrkārt, ņemot vērā konkrētos šķēršļus, ar ko saskaras šie bērni, un viņu izmantotās sarežģītās un atšķirīgās saziņas stratēģijas, iespējams, ir svarīgi nodrošināt, ka trešās puses, tostarp profesionāļi, spēj ierosināt sūdzības bērnu vārdā gadījumos, kad iespējami cilvēktiesību pārkāpumi ir palikuši neatklāti. Tas ir sevišķi svarīgi gadījumos, kad bērni un viņu ģimenes baidās no soda vai dažādu iemeslu dēļ (tostarp ģeogrāfiskā attāluma vai informētības trūkuma par tiesībām utt. dēļ) nespēj piekļūt neatkarīgiem sūdzību iesniegšanas mehānismiem.

Labs piemērs sūdzību iesniegšanas instrumentam, ko var izmantot bērni ar garīga rakstura traucējumiem vai šādu bērnu vārdā, ir „Aizsargā Brazīliju” (Protect Brazil) tīmekļa aplikācija. Aplikāciju var lejupielādēt viedtālrunī vai planšetdatorā. Atkarībā no lietotāja ģeogrāfiskās atrašanās vietas aplikācija sniedz atjauninātu kontaktinformāciju par policijas iecirkņiem, aizsardzības padomēm un citām organizācijām, kas cenšas apkarot vardarbību pret bērniem lielākajās Brazīlijas pilsētās. Aplikācija izmanto vienkāršus vizuālus norādījumus, lai sniegtu informāciju par dažādiem vardarbības pret bērniem veidiem. Ar konkrētiem pielāgojumiem aplikāciju varētu izmantot dažādās pilsētās un padarīt pieejamāku bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.

Visbeidzot, profesionāļu pienākums ir arī pilnveidot savas zināšanas un apgūt apmācību par to, kā izmantot bērniem ar invaliditāti piemērotu informāciju par cilvēktiesībām un sūdzību iesniegšanas mehānismiem, un nodrošināt šīs informācijas plašu izplatību. Ir būtiski nodrošināt, ka šāda informācija ir pieejama arī vietās, kur bērni varētu būt izolēti vai nonākt neaizsargātā stāvoklī, tostarp aizturēšanas vai nošķirtos internāta tipa aprūpes centros.

Profesionāļiem būtu jāpilnveido savas prasmes identificēt iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus, kas skar bērnus ar garīga rakstura traucējumiem; jāapgūst, kā sagatavot vai atrast viegli uztveramu, vizuālu informāciju par cilvēktiesībām un sūdzību iesniegšanas procesiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem un kā izstrādāt daudzveidīgas saziņas stratēģijas un informēšanas centienus, lai sasniegtu izolētus bērnus, kuri var būt neaizsargāti pret cilvēktiesību pārkāpumiem. Daži labas prakses piemēri šādu prasmju pilnveidošanā ir aprakstīti šeit un ietver bērniem piemērotu informāciju par cilvēktiesībām, ko sagatavojis Ziemeļīrijas Komisāra jautājumos par bērniem birojs (Office of the Children’s Commissioner). Tāpat labs piemērs par prasmju pilnveidošanu, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir informēšanas darbības; piemēram, Čehijas Republikā īstenotās informēšanas darbības bija vērstas uz bērnu izglītības iestāžu inspektoriem un ietvēra informētības vairošanu saistībā ar sūdzību iesniegšanas mehānismiem un to izmantošanu.