Mācību programmas paraugs dažādu profesiju pārstāvjiem par tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību bērniem ar garīga rakstura traucējumiem Eiropā
Šī mācību programma ir paredzēta izglītotājiem un skolotājiem izmantošanai juridisko un nejuridisko profesiju pārstāvju apmācībai un izglītošanai saistībā ar bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem. Šo mācību programmu var izmantot dalībniekiem, kas strādā ar bērniem, kuriem ir intelektuālās attīstības vai mācīšanās traucējumi, autisms vai garīgās veselības problēmas, vai dalībniekiem, kas, iespējams, sāks strādāt ar šādiem bērniem. Tāpat mācību programmu var izmantot profesiju pārstāvji, kuru darbs, iespējams, ir saistīts ar tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības jautājumiem.
Šīs mācību programmas saturs liks pamatus zināšanām par cilvēktiesībām, bērna tiesībām un personu ar invaliditāti tiesībām Eiropas kontekstā. Turklāt mācību programmā ir ietverta informācija par tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības jēdzieniem un par zināšanām darbam ar bērniem ar intelektuālās attīstības vai mācīšanās traucējumiem, autismu vai garīgās veselības problēmām.
Tā kā šī mācību programma ir izstrādāta tā, lai to varētu izmantot dažādu profesiju pārstāvji ar dažādu pieredzi, konkrētas nodaļas atsevišķu profesiju pārstāvjiem var būt vairāk vai mazāk noderīgas atkarībā no viņu esošajām zināšanām un pieredzes.
Lai šī mācību programma būtu pieejama dažādās nozarēs un dažādiem iespējamiem lietotājiem, visi mācību programmas materiāli ir brīvi pieejami internetā bez nepieciešamības reģistrēties bibliotēkās vai saņemt kādas atļaujas. Priekšroka tika dota materiāliem, kas pieejami vairākās valodās, un tādā gadījumā materiāls ir atzīmēts ar zvaigznīti (*).
Mēs ceram, ka mācību programmas lietotāji un apguvēji gūs dziļāku izpratni par cilvēktiesību nozīmi viņu darbā, par bērnu tiesībām un par pieaugušo un bērnu ar invaliditāti tiesībām. Un mēs arī ceram, ka, pateicoties šādai dziļākai izpratnei, dalībnieki iemācīsies, kā integrēt tiesību un tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības jēdzienus savā ikdienas profesionālajā darbībā.
1. jautājums
Kas ir cilvēktiesības? Pamatinformācija par starptautiskajiem cilvēktiesību regulējumiemŠīs nodarbības mērķis ir juridisko un nejuridisko profesiju pārstāvju iepazīstināšana ar starptautisko cilvēktiesību jēdzienu. Pēc šīs nodarbības apguves dalībniekiem vajadzētu būt izpratnei par starptautisko cilvēktiesību rašanos un par tiesību aktiem, kas saistīti ar starptautiskajām un Eiropas cilvēktiesībām.
a. Linne Tammi (Lynne Tammi), Ievads starptautiskajās cilvēktiesībās, Article12.org, (2005. gads).
b. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, (1948. gads).*
c. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, (2006. gads).*
d. ANO Konvencija par bērna tiesībām, (1989. gads).*
e. Cilvēktiesību izglītības pārstāvji (Human Rights Education Associates), Eiropas cilvēktiesību sistēma.*
f. Cilvēku ar garīgās rakstura traucējumiem interešu aizstāvības centrs (Mental Disability Advocacy Center), Eiropas Cilvēktiesību konvencija un cilvēku ar garīgās veselības un intelektuālās attīstības traucējumiem tiesības, (2003. gads).*
g. Cilvēktiesību centrs (Center for Human Rights), Cilvēktiesības un sociālais darbs – rokasgrāmata sociālā darba skolām un sociālā darba profesiju pārstāvjiem, Professional Training Series Nr. 1, (1994. gads), 2. daļa, 1.–64. lpp.
h. Video, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, (2012. gads).*
i. Video, tiesnesis Tomass Burgentāls (Thomas Buergenthal), Starptautisko cilvēktiesību īsa vēsture, ANO Cilvēktiesību audiovizuālā bibliotēka.
http://legal.un.org/avl/ls/Buergenthal_HR_video_1.html
1 Ar * ir atzīmēti materiāli, kas pieejami vairākās valodās.
1. jautājuma diskusiju punkti
Kādēļ cilvēktiesības ir svarīgas?
Vai cilvēktiesības ir tādi paši dokumenti kā tiesību akti? Kādēļ? Kādēļ ne?
Izmantojiet Minesotas universitātes Cilvēktiesību centra (University of Minnesota Human Rights Center) IV daļas uzdevumus, Cilvēktiesības. JĀ! Rīcība un personu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzība, 2. izdevums, One Billion Strong, (2012. gads).
2. jautājums
Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamībaŠīs nodarbības mērķis ir aplūkot tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības jēdzienu. Nodarbības materiālos ir izskatītas tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības plašākas definīcijas. Pēc nodarbības apguves dalībniekiem vajadzētu spēt dažādos mehānismos noteikt atšķirīgus tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības aspektus.
a. Minesotas universitātes Cilvēktiesību centrs (University of Minnesota Human Rights Center), Cilvēktiesības. JĀ! Rīcība un personu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzība, 2. izdevums, One Billion Strong, (2012. gads), 12. nodaļa.
b. ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, (1976. gads).* Īpašu uzmanību pievērsiet 7., 9., 10., 14., 16., 24. un 26. pantam.
c. EP Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.* Īpašu uzmanību pievērsiet 3., 6., 13. un 14. pantam.
d. EP Eiropas Sociālā harta.* Īpašu uzmanību pievērsiet 15., 17. un 30. pantam.
e. Starptautiskā invaliditātes apvienība (International Disability Alliance, IDA), IDA iesniegtais materiāls CEDAW komitejas vispārējām diskusijām par piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem, (18. februāris, 2.–13.).
f. ASV Miera institūts (United States Institute for Peace), Priekšnosacījums: tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība.
g. ANO Bērnu fonds (UNICEF), Visu bērnu vienlīdzīgas piekļuves tiesību aizsardzības līdzekļiem veicināšana, INSIGHTS: Child Rights in Central and Eastern Europe and Central Asia, 1. izdevums (2014. gads).
h. Džons Robins (Jon Robins), Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība – ko pie @%!? tā nozīmē?, The Justice Gap, (2011. gada 4. oktobris).
2. jautājuma diskusiju punkti
Kas ir tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība un kā tā attiecas uz jūsu darba jomu?
Kā tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība attiecas uz procesiem, kas nenotiek ar tiesas starpniecību?
Anna dzīvo internāta tipa aprūpes centrā bērniem ar invaliditāti. Viens no darbiniekiem pret viņu izturas ļoti rupji. Dzīvojamā mājā ir paredzēta sūdzību iesniegšanas procedūra, taču neviens Annai nav paskaidrojis, kā tā darbojas. Vai Annai ir pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi? Ja nē, kam būtu jānotiek, lai nodrošinātu, ka Annai ir pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi?
3. jautājums
Taisnīgas tiesvedības elementiŠī nodarbība aplūkos taisnīgas administratīvās un kriminālās tiesvedības elementus. Dalībnieki uzzinās, kādas tiesības ir taisnīgas tiesvedības pamatā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta bērnu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām tiesvedības kontekstā.
a. Kriminālā tiesvedība
i. Amnesty International, Taisnīgas tiesas rokasgrāmata, 2. izdevums, (2014. gads), 27. nodaļa.
ii. Nuala Mole (Nuala Mole) un Katarīna Hārbija (Catharina Harby), Tiesības uz taisnīgu tiesu – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta īstenošanas vadlīnijas, Eiropas Padome: Human Rights Handbooks Series, Nr. 3 (2006. gads), 5.–14. un 38.–50 lpp.
iii. Taisnīga tiesa (Fair Trials), Tiesības uz taisnīgu tiesu, fairtrials.org.
iv. ANO, ANO standarta obligātie noteikumi tiesvedības, kurā iesaistīti jaunieši, administrēšanai – „Pekinas noteikumi”, A/RES/40/33 (1985. gada 29. novembris).*
v. Eiropas Komisija, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, COM(2013) 822/2, (2013. gads).*
vi. Eiropas Padome, Eiropas Padomes Ministru komitejas Pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu, (2010. gada 17. novembris).
vii. Konvencijas par bērna tiesībām komiteja, Vispārējais komentārs Nr. 12, CRC/C/GC/12, (2009. gada 1. jūlijs).
viii. Video, Eiropas Padome, Bērniem draudzīga tieslietu sistēma, (2011. gada 21. novembris). http://webtv.coe.int/index.php?ODID=216&CategoryID=29&SubCategoryID=33&arrows=1
b. Administratīvā tiesvedība
i. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Vadlīnijas par 6. pantu – tiesības uz taisnīgu tiesu (civilā daļa), (2013. gads).
ii. EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR), Rokasgrāmata administratīvās tieslietu sistēmas uzraudzībai, (2013. gada septembris), 1. un 3. nodaļa.
iii. ANO Ģenerālā asambleja, Ģenerālās asamblejas pieņemtā rezolūcija par pamatnostādnēm attiecībā uz bērnu alternatīvu aprūpi, A/Res/64/142, (2010. gada 24. februāris).*
3. jautājuma diskusiju punkti
Kāda ir atšķirība starp taisnīgu kriminālo tiesvedību un taisnīgu civilo vai administratīvo tiesvedību?
Vai tādas tiesvedības gadījumā, kurā ir iesaistīti jaunieši, ir vajadzīgi citi elementi, lai nodrošinātu tās taisnīgumu?
Valsts izstrādā jaunu tiesību aktu, kurā būs noteikta bērnu un jauniešu notiesāšanas procedūra. Kādas garantijas valstij ir jāparedz, lai bērniem nodrošinātu taisnīgu tiesvedību? Vai ir vajadzīgas papildu garantijas, lai nodrošinātu taisnīgu tiesvedību bērniem ar garīga rakstura traucējumiem?
Internāta tipa aprūpes centrs gados jauniem bērniem ar invaliditāti izstrādā sistēmu, kas centra iemītniekiem ļautu iesniegt sūdzības par aprūpi. Kādi procedūras elementi būtu jānodrošina, lai garantētu procedūras taisnīgumu?
4. jautājums
Invaliditāte un bērnībaŠajā nodarbībā tiks aplūkota invaliditātes un bērnības mijiedarbība, kā arī šādas mijiedarbības radītie šķēršļi. Dalībnieki apgūs vielu par bērnu ar invaliditāti tiesībām ANO un ES līmenī.
a. Invaliditāte
i. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, (2006. gads).*
ii. ANO Bērnu fonds (UNICEF)/Viktora Pineda fonds (Victor Pineda Foundation), Runa ir par spēju – Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām skaidrojums, UNICEF, (2008. gada aprīlis).
iii. Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija (International Federation of Social Workers), Personas ar invaliditāti, Politikas, (2012. gada 23. februāris).
iv. Amita Danda (Amita Dhanda), Jauna cilvēktiesību vārdu krājuma radīšana: Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, Sur International Journal on Human Rights, 8.
v. Minesotas universitātes Cilvēktiesību centrs (University of Minnesota Human Rights Center), Cilvēktiesības. JĀ! Rīcība un personu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzība, 2. izdevums, One Billion Strong, (2012. gads), I daļa.
b. Bērni
i. ANO Konvencija par bērna tiesībām, (1990. gada 20. novembris). Īpašu uzmanību pievērsiet 3., 4., 5., 9., 12., 20., 23., 28., 29., 37. un 40. pantam.
ii. ANO Vispārējais komentārs Nr. 5 par ANO Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanas vispārējiem pasākumiem, CRC/GC/2003/5, (2003. gada 27. novembris).*
iii. ES Komisija, ES plāns par bērnu tiesībām, COM (2011) 60 galīgā redakcija, (2011. gada 15. februāris). *
c. Bērni un invaliditāte
i. Minesotas universitātes Cilvēktiesību centrs (University of Minnesota Human Rights Center), Cilvēktiesības. JĀ! Rīcība un personu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzība, 2. izdevums, One Billion Strong, (2012. gads), 15. nodaļa.
ii. ANO Bērnu fonds (UNICEF), Bērnu ar invaliditāti tiesības uz izglītību: uz tiesībām balstīta pieeja iekļaujošai izglītībai – nostāja,(2012. gads).
4. jautājuma diskusiju punkti
Kā atšķiras tie šķēršļi, ar kuriem saskaras bērni ar invaliditāti, no tiem, ar ko saskaras bērni bez invaliditātes vai pieaugušie ar invaliditāti?
Vai bērniem ar invaliditāti ir atšķirīgas tiesības nekā bērniem bez invaliditātes vai pieaugušajiem ar invaliditāti?
Maijai ir 12 gadi. Viņai ir autisms. Viņa apmeklē speciālo skolu, bet vidusskolas kursu vēlas apgūt tradicionālā skolā. Maijas skolotāji uzskata, ka, saņemot piemērotu atbalstu, viņa varētu sekmīgi mācīties tradicionālā vidusskolā. Maijas vecāki ir nobažījušies par meitas vēlmi apmeklēt tradicionālu vidusskolu. Lai pārietu uz citu skolu, Maijai ir jāpiedalās administratīvā sēdē, kur viņai jāiesniedz savs pieprasījums. Kādas ir Maijas tiesības saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām? Kādas ir viņas tiesības saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām? Kādas ir viņas vecāku tiesības?
5. jautājums
Vienlīdzība un nediskriminācijaŠajā nodarbībā tiks apgūti vienlīdzības un nediskriminācijas jēdzieni un it sevišķi aplūkots, kā šīs tiesības skar bērnus ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat nodarbībā tiks aplūkots, kā vienlīdzība un nediskriminācija skar jautājumus, kas saistīti ar tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību.
a. ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs sadarbībā ar Starptautisko Advokātu asociāciju (International Bar Association), Cilvēktiesības tiesiskuma administrēšanas jomā – cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem, Ženēva, (2002. gada septembris), 13. nodaļa.
b. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, (2006. gads). 5. pants.
c. ANO Konvencija par bērna tiesībām, (1989. gads).2. pants.
d. Vašingtonas štata Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības padomes Tiesisko šķēršļu komiteja (Washington State Access to Justice Board Impediments Committee), Vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana personām ar invaliditāti – norādījumi Vašingtonas tiesām, (2006. gada augusts), G punkts, 13. lpp.
e. Vienlīdzīgu tiesību trasts (Equal Rights Trust), Darba projekts: nediskriminācijas un vienlīdzības standartu krājums, (2008. gada marts), 1. daļas 2.3., 2.7. un 3.20. punkts.
5. jautājuma diskusiju punkti
Kāda ir atšķirība starp vienādu attieksmi un vienlīdzīgu attieksmi?
Kā pielāgojumi atšķiras no diskriminācijas?
Pauls ir bērns ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ir plānots ievietot aprūpes namā. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas viņš vēlas savu situāciju apspriest ar tiesnesi. Šīs jurisdikcijas tiesnesis atļauj bērniem paust savu viedokli par ievietošanu. Taču tiesnesis ir ļoti aizņemts, tādēļ komentārus pieņems tikai rakstiskā formā un tikai tad, ja tos uzrakstījis pats bērns. Šis bērns savas invaliditātes dēļ nespēj rakstīt. Kādas vienlīdzības un nediskriminācijas problēmas pastāv šādā situācijā?
6. jautājums
PieejamībaŠajā nodarbībā tiks aplūkota pieejamības nozīme bērniem ar garīga rakstura traucējumiem. Šajā sadaļā uzmanība tiks koncentrēta uz pieejamības nozīmi saistībā ar piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem.
a. Starptautiskais Bērna tiesību tīkls (Child Rights International Network), Bērniem draudzīga tieslietu sistēma un bērnu tiesības, CRIN.*
b. Augumentatīvās komunikācijas kopienas partnerības (Augmentative Communication Community Partnerships), KANĀDA, Piekļuve saziņai juridiskā kontekstā, (2010. gads).
c. Vašingtonas štata Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības padomes Tiesisko šķēršļu komiteja (Washington State Access to Justice Board Impediments Committee), Vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana personām ar invaliditāti – norādījumi Vašingtonas tiesām, (2006. gada augusts), 15.–30. lpp.
d. Vilamantas Personu ar invaliditāti tiesību juridiskais dienests (Villamanta Disability Rights Legal Services), Personas ar intelektuālās attīstības traucējumiem un krimināltiesību sistēma, (2012. gads), 7.–12., 25. un 26. lpp.
6. jautājuma diskusiju punkti
Nosauciet dažus pieejamības pasākumus, ar ko sastopaties ikdienā.
Kādi pasākumi padarītu jūsu darbu pieejamāku personām ar invaliditāti? Bērniem?
Jānim ir 16 gadi, un viņš tiek apsūdzēts par zādzību vietējā apavu veikalā. Jānim ir garīga rakstura traucējumi – viņam nepatīk atrasties vietās, kur drūzmējas pūlis vai atrodas daudz cilvēku. Lai pārvarētu šo nepatiku, Jānis mēdz valkāt tumšas saulesbrilles, kas viņam pūlī vai starp lielām ļaužu masām ļauj justies drošāk un būt pārliecinātākam. Jānis vēlas savas saulesbrilles izmantot arī tiesas sēdes laikā. Kā pieejamības principi atbalsta šo vajadzību? Kādi varētu būt iebildumi? Vai situācija atšķirtos, ja Jānis būtu cietušais, nevis apsūdzētais?
7. jautājums
Sūdzību iesniegšanas iespējasŠajā nodarbībā tiks aplūkota sūdzību mehānismu būtiskā nozīme tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamībā. Tāpat materiālos tiks izskatīts, kas sūdzību mehānismiem ir jānodrošina, lai tie būtu pieejami bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.
a. Austrālijas komisārs bērnu un jauniešu lietās (Australian Commissioner for Children and Young People), Vai jūs klausāties? Pamatnostādnes sūdzību sistēmu pieejamības un atbilstības nodrošināšanai bērniem un jauniešiem, (2013. gada jūnijs).
b. CAFOD, Sūdzību izskatīšanas mehānismi – norādes CAFOD darbiniekiem sadarbībai ar partnerorganizācijām sūdzību izskatīšanas mehānismu ieviešanai starptautisko programmu darbību ietvaros, (2010. gada jūnijs).
c. Penija Pārkere (Penny Parker), Sūdzību mehānismi saskaņā ar ANO cilvēktiesību līgumiem, The Advocates for Human Rights, (2014. gada 7. janvāris), 10., 11., 19. un 20. punkts.
d. Ministra pret bērniem vērstas vardarbības jautājumos Speciālā pārstāvja birojs (Office of the Special Representative of the Secretary on Violence against Children), Droša un bērniem piemērota konsultēšana un sūdzību un ziņošanas mehānismi, lai risinātu vardarbību pret bērniem, Ņujorka, (2012. gads).
7. jautājuma diskusiju punkti
Kādas sūdzību sistēmas ir ieviestas jūsu reģionā? Jūsu profesijā?
Vai tās ir pieejamas bērniem? Vai tās ir pieejamas bērniem ar garīga rakstura traucējumiem?
Džordžam un Martai ir 5 gadus vecs dēls ar garīga rakstura traucējumiem. Džordžs un Marta vēlas, lai viņu dēls apmeklē tradicionālo skolu. Tradicionālā skola apgalvo, ka nevar skolā nodrošināt viņu dēlam nepieciešamos apstākļus. Džordžs un Marta vēlas iesniegt sūdzību. Ar kādiem mehānismiem viņi varētu saskarties? Kādas ir viņu tiesības? Kādas ir viņu dēla tiesības?
8. jautājums
LīdzdalībaŠajā nodarbībā tiks aplūkota gan cietušo, gan apsūdzēto līdzdalību tiesvedībā. Dalībnieki uzzinās, kādas ir cietušo tiesības un kādas ir apsūdzēto tiesības tikt uzklausītiem. Tāpat nodarbībā tiks aplūkota līdzdalības plašāka nozīme un tas, kā šo principu izmanto bērnu tiesību jomā, lai sekmētu bērnu piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem.
a. Vispārīgi līdzdalības principi
i. Eiropas Padome, Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm par bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam līdzdalību, CM/Rec(2012)2, (2012. gads).*
ii. Eiropas Padomes Bērnu tiesību daļa (Children’s Rights Division) un Jauniešu nodaļa (Youth Department), Bērna līdzdalības novērtēšanas rīks.*
iii. Atvērtās sabiedrības fondi (Open Society Foundations) un Britu Padome (British Council), Jauniešu atbilstīga līdzdalība starptautisko lēmumu pieņemšanā: principi, prakse un standarti nākotnei, The London Symposium, (2011. gada 16.–19. maijs).
b. Cietušo tiesības piedalīties tiesvedībā
i. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, (2012. gada 25. oktobris).*
ii. Tieslietu pamatprincipu deklarācija personām, kas cietušas noziegumos un no varas ļaunprātīgas izmantošanas, A/RES/40/34 (1985. gada 29. novembris).*
iii. Tieslietu ģenerāldirektorāta vadlīniju dokuments par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/29/ES transponēšanu un īstenošanu, (2013. gada decembris).
iv. Video, Eiropas Padome, Seksuālas vardarbības nepieļaušana, (2012. gada 20. novembris).
http://www.coe.int/t/dghl/standardsetting/childjustice/News/Keepmesafe_en.asp
c. Bērna balss
i. ANO Bērna tiesību komiteja, Vispārējais komentārs Nr. 12 – bērna tiesības tikt uzklausītam, CRC/C/GC/12, (2009. gada 20. jūlijs).
ii. Sers Marks Poters (Sir Mark Potter), Bērna balss: bērnu tiesības ģimenes tiesvedībā, The Family in Law 2, (2008. gads).
iii. Gerisons Lansdouns (Gerison Lansdown), Ikviena bērna tiesības tikt uzklausītam – resursu vadlīnijas attiecībā uz ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 12, UNICEF un Save the Children, (2011. gads).
8. jautājuma diskusiju punkti
Kā atšķiras tiesības tikt uzklausītam un līdzdalības tiesības?
Ar ko ir saistīts bērna balss jēdziens?
Kādas ir cietušu bērnu tiesības tiesvedībā? Kādas ir apsūdzētu bērnu tiesības tiesvedībā? Kā šīs tiesības atšķiras? Kas tām ir vienāds?
Deivida vecāki šķiras. Deividam ir 7 gadi. Abi vecāki vēlas aizgādības tiesības. Vai šajā gadījumā tiesneša pienākums ir uzklausīt Deivida viedokli vai izvēli? Vai situācija būtu citāda, ja Deividam būtu 13 vai 17 gadi? Kādas varētu būt ar Deivida līdzdalību saistītās problēmas? Kā tas būtu gadījumā, ja Deividam būtu intelektuālās attīstības traucējumi? Kā tas būtu gadījumā, ja Deividam būtu garīgās veselības problēmas?
Smita jaunkundze ir skolotāja skolā un vēlas nodrošināt, lai bērniem būtu lielākas sava viedokļa paušanas iespējas par izglītības jautājumiem. Kādus pasākumus viņa varētu īstenot, lai nodrošinātu, ka bērna balss tiek ņemta vērā?
Dana ir sociālās aprūpes vadītāja internāta tipa centrā bērniem ar invaliditāti. Kā viņa varētu nodrošināt, ka bērna balss tiek ņemta vērā saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem? Kā viņa, izmantojot bērna balsi, varētu nodrošināt piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem?
9. jautājums
Pārstāvība un palīdzībaŠajā nodarbībā tiks aplūkotas tiesības uz pārstāvību un palīdzību, kā arī to, kā šīs tiesības attiecas uz bērniem ar garīga rakstura traucējumiem. Materiālos ir aplūkotas tiesības uz pārstāvību un palīdzību juridiskās un nejuridiskās procedūrās.
a. Starptautiskais Bērna tiesību tīkls (Child Rights International Network), Vadlīnijas – juridiskā palīdzība bērniem.
b. Justicia – Eiropas tiesību tīkls, Vadlīnijas par obligātajiem standartiem attiecībā uz tiesībām uz piekļuvi advokātam un uz saziņu apcietināšanas gadījumā, (2012. gada decembris).
c. Jans Hofmans (Jan Hoffman), Nopratināšanas laikā pusaudži ir pārāk nenobrieduši, lai zinātu, kā pareizi rīkoties, New York Times, (2014. gada 13. oktobris).
d. Cietumu reformu trests (Prison Reform Trust), saturs, Atbalsta sniegšana mazaizsargātiem apsūdzētajiem saziņai tiesā, (2013. gads).
e. Cietumu reformu trests (Prison Reform Trust), saturs, Atbalsta sniegšana mazaizsargātiem apsūdzētajiem saziņai tiesā, saziņas atbalsta speciālisti-starpnieki, (2013. gads).
f. Marta F. Deivisa (Martha F. Davis), Pieejamība un tiesību aizsardzības līdzekļi: pro bono darba transformējošā ietekme, 73 (3), Fordham Law Review, 903, (2004. gads).
9. jautājuma diskusiju punkti
Kādos procesos bērniem ir tiesības uz advokātu (kriminālprocesā, civilprocesā, administratīvajā procesā, ģimenes tiesību procesā)?
Kādus ieguvumus nodrošina tas, ka bērnu tieši pārstāv advokāts, nevis kāds no vecākiem vai aizbildnis?
Kāda specifika ir jāņem vērā advokātiem, kas pārstāv bērnus?
Kādu palīdzību vai pārstāvību bērni var saņemt bez advokāta starpniecības, kas vienalga garantētu viņu tiesības?
Kārai ir 15 gadi. Viņai jādodas uz tiesu par alkohola lietošanu, nesasniedzot pilngadību. Kārai ir daži garīga rakstura traucējumi. Kāras vecāki piedalījās nopratināšanā un policijai norādīja, ka „policijas pārstāvjiem būtu jārīkojas tā, kā tie uzskata par pareizu”, jo Kāra rīkojās nepareizi un pārkāpa likumu, tādēļ ir pelnījusi sodu. Kāras vecāki uzskata, ka nav nekādas nepieciešamības doties uz tiesu. Kādas ir Kāras tiesības? Kādas ir viņas vecāku tiesības? Kāda pārstāvība Kārai pienākas saistībā ar viņas tiesībām?
Tomasa vecāki nevar dēlam nodrošināt atbilstošu aprūpi, tādēļ viņš tiks ievietots pie audžuvecākiem. Aprūpes tiesību pārcelšanas tiesvedības laikā Tomasam ir tiesas iecelts aizbildnis, kas tiesā pārstāv Tomasa viedokli, bet arī sniedz savu viedokli par to, kas vislabāk atbilstu Tomasa interesēm. Vai tiesas ieceltais aizbildnis ir Tomasa pārstāvis? Kādi ir tiesas iecelta aizbildņa nodrošinātie ieguvumi salīdzinājumā ar advokātu? Kādēļ advokāts varētu būt labāka izvēle Tomasa gadījumā? Kādēļ advokāts varētu būt sliktāka izvēle Tomasa gadījumā? Kāda pārstāvība Tomasam pienākas saistībā ar viņa tiesībām?
10. jautājums
Saziņa ar bērniemŠajā nodarbībā dažādu profesiju pārstāvji apgūs, kā komunicēt ar bērniem, it sevišķi ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem. Ir daudzi materiāli, kas paredzēti juridisko profesiju pārstāvjiem, kuri, iespējams, nav pieraduši strādāt bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, bet šis saturs varētu noderēt jebkuram profesionālim, kam jāapgūst, kā paziņot sarežģītu informāciju bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.
a. Augumentatīvās komunikācijas kopienas partnerības (Augmentative Communication Community Partnerships), KANĀDA, Saziņas fakti, (2010. gads).
b. Starptautiskais Bērna tiesību tīkls (Child Rights International Network), Vadlīnijas juridisko profesiju pārstāvjiem.*
c. Dr. Pauls Svifts (Dr. Paul Swift) un citi, Kas notiek, kad cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem vajadzīgas juridiskas konsultācijas?, University of Bristol un Norah Fry Centre, (2013. gada jūlijs).
d. Walk, Uztveramības nodrošināšana – norādes, kā sagatavot viegli uztveramu informāciju.
e. Video, Mencap, Juridisko pakalpojumu kopsavilkums, (2013. gada 30. jūlijs).
f. Video, Lesteršairas partnerības NHS trests (Leicestershire Partnership NHS Trust), Ja klausīsies, dzirdēsi mūs, (2013. gada 7. decembris).
10. jautājuma diskusiju punkti
Izskaidrojiet iepriekšējās nodarbībās apgūtos jēdzienus (tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība, vienlīdzība, invaliditāte) viegli uztveramā valodā.
Kā vieglā valoda vai alternatīvi saziņas paņēmieni ir saistīti ar tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības principiem?
Lomu spēle: sadalieties pāros. Katram pāra dalībniekam ir pamīšus jāskaidro sava darba ierastie procesi vieglā valodā. Otram pāra dalībniekam ir jāpatur prātā vieglās valodas principi un jānorāda, ka viņš/viņa nesaprot skaidroto, ja runātājs izmanto izteiksmes veidu, kas cilvēkiem, kuriem vajadzīga vieglā valoda, varētu būt grūts vai sarežģīts.
11. jautājums
Efektīva un atbilstīga datu aizsardzībaŠajā nodarbībā tiks aplūkoti datu aizsardzības principi un tiesību akti Eiropas Savienībā. Nodarbībā ne tikai tiks aplūkots, kas ir dati un kādas saistības ir datu aizsardzības principu pamatā, bet arī kā šos principus līdzsvarot ar bērna vislabākajām interesēm saistībā ar datu aizsardzības un bērnu jautājumiem.
a. Atzinums 01/2014 par nepieciešamības un samērīguma jēdzienu piemērošanu un par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā, 536/14/EN WP 211 (2014. gada 27. februāris), II daļa.
b. Darba dokuments 1/2008 par bērnu personas datu aizsardzību (vispārīgas pamatnostādnes un skolu specifika), 00483/08/EN WP 147, (2008. gada 18. februāris).
c. Pīters Hastinks (Peter Hustinx), ES tiesību akti datu aizsardzības jomā: Direktīvas 95/46/EK pārskatīšana un ierosinātā vispārējā datu aizsardzības regula, (2014. gads).
d. ANO Bērnu fonds (UNICEF), Bērnu tiesības un žurnālistikas prakse – vadlīnijas studējošajiem, (2007. gads), 38.–45., 66.–77.un 88.–107. lpp.
e. Video, Lietas, kas jāzina, Datu aizsardzība … Lietas, kas jāzina, (2013. gada 26. jūnijs).
11. jautājuma diskusiju punkti
Kā tiek nodrošināts datu aizsardzības un bērna interešu līdzsvars?
Kā atšķiras bērnu datu aizsardzība no pieaugušo datu aizsardzības?
Apspriediet 1. gadījuma izpēti, kas aprakstīta ANO Bērnu fonda (UNICEF) materiāla „Bērnu tiesības un žurnālistikas prakse – vadlīnijas studējošajiem” 106. lappusē (mācību programmas 11. nodarbības d materiāls). Vai Maribellai ir tiesības uz anonimitāti? Ko žurnālisti varēja vai ko tiem vajadzēja darīt citādi, aprakstot viņas gadījumu?
12. jautājums
Cilvēktiesību instrumentu izmantošana, lai nodrošinātu piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiemŠajā nodarbībā tiks parādīts, kā var izmantot cilvēktiesību instrumentus, lai nodrošinātu piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem. Nodarbībā tiks aplūkos, kā cilvēktiesības izmanto interešu aizstāvībā un kā tās kā instrumentu izmanto tiesvedībā.
a. Marta Deivisa (Martha Davis), Cilvēktiesības griezumā: starptautisko cilvēktiesību izmantošana „ikdienas” tiesvedībā, 41 Clearinghouse Review Journal of Poverty Law and Policy, 414, (2007. gada novembris un decembris).
b. Cilvēktiesību centrs (Center for Human Rights), Cilvēktiesības un sociālais darbs – rokasgrāmata sociālā darba skolām un sociālā darba profesiju pārstāvjiem, Professional Training Series Nr. 1, (1994. gads), 1. un 3. daļa.
c. Amnesty International, Skolas mēroga pieeja izglītošanai cilvēktiesību jautājumos, (2012. gads).
d. Audio, Clearinghouse pārskats, grupas diskusijas par Mūsu kā cilvēktiesību advokātu lomas apliecināšana: kā cilvēktiesību regulējums var sekmēt mūsu pārstāvības darbu, (2011. gada 21. jūnijs).
12. jautājuma diskusiju punkti
Kā cilvēktiesības var izmantot, lai veicinātu piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem?
Kā nejuridiskas profesijas pārstāvis var savā darbā integrēt cilvēktiesību principus?
Kā var integrēt uz tiesībām balstītu pieeju, lai jūsu darbā palielinātu bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem?