Ievads
Šis tiešsaistes apmācības materiāls ir sagatavots projekta „Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība bērniem ar garīga rakstura traucējumiem” ietvaros. Pieejamība tiesību aizsardzības līdzekļiem ir cilvēktiesības, un nozīmē efektīvu piekļuvi tiesu sistēmai, tostarp nediskriminējošu līdzdalību taisnīgā tiesvedībā un tiesības uz atbilstīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tās ir tiesības, kas bērniem vai pieaugušajiem ar invaliditāti un, kā parādījuši mūsu veiktie pētījumi, cilvēkiem, kuri ir kādā no minēto grupu apakšgrupām, t. i., bērniem ar garīgās veselības problēmām (ko nereti sauc par „psihosociāliem traucējumiem”) vai mācīšanās traucējumiem (ko nereti sauc par „intelektuālās attīstības traucējumiem”), bieži tiek liegtas. Šajā projektā terminu „garīga rakstura traucējumi” izmanto, runājot par personām ar psihosociāliem traucējumiem, ar intelektuālās attīstības traucējumiem un (lai būtu nepārprotami skaidrs) ar autismu.
Bez efektīvas piekļuves tiesību aizsardzības līdzekļiem šiem bērniem var tikt liegta iespēja iesniegt sūdzību par sliktu attieksmi vai piedalīties procesos, kuros tiek noteikts, kā un kur viņi dzīvos un mācīsies. Turklāt nepietiekama piekļuve tiesību aizsardzības līdzekļiem nozīmē, ka daudziem šādiem bērniem tiesvedība būs baiļu un atstumtības izraisoša un traumatizējoša pieredze.
Apmācības nozīme tiesību uz piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem nodrošināšanā bērniem un personām ar invaliditāti ir vairākkārt uzsvērta attiecīgajos cilvēktiesību dokumentos. Tomēr uz tiesībām balstīta apmācība par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, netiek sistemātiski iekļauta apmācības programmās, kuras ir pieejamas tiesu sistēmas galveno profesiju pārstāvjiem. Mēs ceram, ka šis tiešsaistes izglītības un apmācības materiālu kopums sasniegs tā mērķus un apkopos atziņas un resursus, kas zināmā mērā novērsīs šo trūkumu.
Šie materiāli neaizstāj klātienes apmācību un apguvējam (kā tādi) nenodrošina nekādu formālu akreditāciju vai kvalifikāciju. Bet tie ir izstrādāti kā palīgmateriāli izglītotājiem (arī universitāšu lektoriem) un apmācības sniedzējiem, kas lasa lekcijas dažādu profesiju pārstāvjiem, lai palīdzētu viņiem šos jautājumus ietvert esošu vai jaunu kursu programmās. Materiāli ir sagatavoti valodā, kas būs viegli uztverama dažādu profesiju pārstāvjiem, arī cilvēkiem, kuriem personīgu apsvērumu dēļ ir padziļināta interese par šiem jautājumiem (piemēram, bērna ar garīga rakstura traucējumiem vecākiem). Tādēļ mēs ceram, ka materiālus izmantos kā palīgmateriālu pašizglītībā un informētības vairošanā, kā arī lai veicinātu attiecīgās profesionālās un akadēmiskās apmācības pilnveidi.
Šo apmācības materiālu centrā ir bērnu ar garīga rakstura traucējumiem līdzdalība nacionālajā tiesvedībā. Materiālos nav aplūkoti pēctiesas/pēctiesvedības jautājumi. Tāpat materiālos nav
detalizēti aplūkotas ES, Eiropas Padomes un ANO līmenī pieejamās tiesiskās aizsardzības un interešu aizstāvības iespējas, lai gan bibliogrāfijā ir saites uz attiecīgajām norādēm.
Šo apmācības materiālu struktūra
Materiāla 1. sadaļā (šī sadaļa) sniegts ievads par apmācības materiāliem un izskaidrots to pamats – projekts, kura rezultātā materiāli tika izstrādāti –, mērķis un tvērums.
Materiāla 2. sadaļā skaidroti deviņi jēdzieni, uz ko pamatojas uz cilvēktiesībām balstīta pieeja bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvei tiesību aizsardzības līdzekļiem. Ir svarīgi, lai profesionāļiem, kas strādā ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, būtu pamatzināšanas par šiem jēdzieniem, lai viņi savā valstī varētu bērniem nodrošināt efektīvu piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Materiāla 3. sadaļā ir aplūkotas prasmes, kas galveno profesiju pārstāvjiem būs jāizmanto, lai panāktu bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem. Šīs prasmes ir aprakstītas, kad vien iespējams izmantojot piemērus no jau esošas prakses. Labas prakses piemēri galvenokārt ņemti no šajā projektā iesaistītajām 10 valstīm, bet tika izmantoti piemēri arī no citām valstīm, ar kuru situāciju bija iepazinušies projekta pētnieki. Šādām prasmēm ir jābūt visiem profesionāļiem, kas savā darbā tiesu sistēmā saskaras ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem – neatkarīgi no viņu darbības jomas. Tomēr iespējams, ka konkrētu profesiju gadījumā, kuru pārstāvju apmācībai izmanto šos materiālus, būtu padziļināti jāpievēršas kādām specifiskām prasmēm. Piemēram, sociālajiem darbiniekiem jau, iespējams, ir izcilas saziņas prasmes darbā ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt advokātiem, visticamāk, būs nepieciešama papildu apmācība, lai viņi varētu efektīvi komunicēt ar šādiem bērniem kā saviem klientiem.
Materiāla 4. sadaļā sniegti dažādu kritēriju piemēri un apsvērumi, kas ir būtiski saistībā ar apmācības nodrošināšanu par bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Materiāla 5. sadaļā ir aprakstīts mācību programmas paraugs par bērnu ar garīga rakstura traucējumiem piekļuvi tiesību aizsardzības līdzekļiem. Tāpat kā pārējā šī materiāla daļa, arī mācību programma ir izstrādāta tā, lai to varētu izmantot dažādu jomu pārstāvju (no kuriem daudziem nebūs juridisku zināšanu) apmācībai. Un tāpat kā pārējās sadaļas, mācību programma nav paredzēta kā vienīgais apmācības materiāls, turklāt būs vajadzīgi pielāgojumi atkarībā no profesionāļu mērķgrupas un attiecīgās valsts konteksta.
Materiāla 6. sadaļa ietver citēto materiālu bibliogrāfiju. Tajā uzskaitītas atsauces uz dažādiem avotiem un resursiem no dažādām pasaules valstīm, kurus var izmantot apmācības iniciatīvām šajā jomā.
Mērķi
Šo apmācības materiālu mērķis ir:
- sekmēt un atbalstīt starpdisciplīnu apmācību galveno profesiju pārstāvjiem, kas strādā tiesu sistēmā un var saskarties ar bērniem ar garīga rakstura traucējumiem;
- sekmēt un atbalstīt universitātes un citu akadēmisko kursu studentu izglītošanu tādos priekšmetos kā jurisprudence, cilvēktiesības, invaliditātes studijas un bērnu studijas, kas skar bērnu ar garīga rakstura traucējumiem situāciju tiesvedības ietvaros; un
- nodrošināt resursu kopumu, kas palīdzēs uzlabot izpratni un informētību par cilvēktiesībām cilvēkiem, kuri ir aktīvi ieinteresēti šajā jautājumā (piemēram, bērnu ar garīga rakstura traucējumiem vecākiem).
Projekts
Desmit valstu projekts „Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība bērniem ar garīga rakstura traucējumiem” tika īstenots no 2013. gada maija līdz 2015. gada aprīlim. Projektu finansēja Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāts un vadīja Ungārijas Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem interešu aizstāvības centrs (Mental Disability Advocacy Center) kas sadarbojās ar pētniecības partneriem no deviņām citām valstīm.
Projekta darbības dalās četrās galvenajās darba daļās:
- darbplūsma , – datu vākšana;
- darbplūsma, – cilvēktiesību standarti;
- darbplūsma – apmācību materiāli; un
- darbplūsma, – interešu aizstāvība un izpratnes radīšana.
Šie tiešsaistes izglītojošie un apmācības materiāli ir 3. darbplūsmas ietvaros veiktā ar apmācību saistītā projekta darba rezultāts. Tāpat materiālos ir izmantoti citu projekta daļu rezultāti (it sevišķi 2. darbplūsmas rezultāti).
Ar apmācībām saistītais projekta darbs
Šo projekta daļu koordinēja Līdsas Universitātes Invaliditātes jautājumu pētījumu centrs (Centre for Disability Studies, University of Leeds) un Īrijas Valsts universitātes Invaliditātes tiesību un politikas centrs Golvejā (Centre for Disability Law and Policy, National University of Ireland, Galway).
Pētniecības partneriem 10 projekta valstīs lūdza sniegt informāciju par apmācību, kas pieejama tiesu sistēmas galvenajiem profesionāļiem par atbalsta sniegšanu un saskarsmi ar bērniem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar garīga rakstura traucējumiem tiesvedības ietvaros. Saņemtie valstu ziņojumi arī nodrošināja informāciju par to, cik lielā mērā attiecīgā apmācība pašlaik ir obligāta vai izvēles. Tāpat ziņojumos aprakstīja labas prakses piemērus saistībā ar attiecīgās apmācības saturu un nodrošināšanu. Daži no valstu ziņojumos aprakstītajiem piemēriem ir izklāstīti šajos apmācības materiālos. Tomēr ir arī izmantoti piemēri no citiem avotiem.
Šos mācību materiālus sagatavoja pētnieki no Līdsas Invaliditātes jautājumu pētījumu centrs, Līdsas universitāte un Invaliditātes tiesību un politikas centrs, Īrijas Valsts universitāte, Golvejā. Tehniskos risinājumus nodrošināja Digitronix. Materiālu galīgajā redakcijā iespēju robežās tika ņemtas vērā projekta ekspertu padomes biedru piezīmes un ierosinājumi.
Galvenie profesionāļi
Dažādās valstu tiesu sistēmās, dažādu profesiju pārstāvji veic pienākumus, kas skar bērnus ar garīga rakstura traucējumiem. Tomēr parasti šādas profesijas ietver
- tiesnešus;
- starpniekus;
- advokātus, kas tiesvedībā pārstāv puses;
- sociālos darbiniekus;
- policijas darbiniekus;
- cietušo atbalsta dienestu darbiniekus;
- tiesu ekspertus;
- bāriņtiesu pārstāvjus;
- psihologus;
- skolotājus.
Pētniecības partneri
Bulgārija
Globālā iniciatīva psihiatrijā – Sofija (Global Initiative on Psychiatry Sofia)
Valsts koordinators un pētnieks: Valentina Hristakeva, direktore
Pētnieki: Antoaneta Mateeva, Marieta Dimitrova, juriskonsulte, un Velina Todorova
Čehijas Republika
LĪGA – Cilvēktiešibu Līga (LIGA – League of Human Rights (Liga lidských práv))
Valsts koordinators un pētnieks: Anna Hofschneiderová, advokāte
Ungārija
Projektu vadītājs: Katherine Morley
Projektu asistents un pētnieks: Anna Zeller
Pētnieks: Judit Zeller, vecākā lektore Pécs Universitātē un Pamattiesību komisāra biroja (Office of the Commissioner for Fundamental Rights) juriste
Īrija
Īrijas Valsts universitāte – Golveja (National University of Ireland – Galway)
Valsts koordinators un pētnieks: Eilionóir Flynn, Invaliditātes tiesību un politikas centra (Centre for Disability Law and Policy) direktora vietniece un Juridiskās augstskolas (School of Law) vecākā lektore
Pētnieks: Jennifer Kline, pētījumu asistente
Latvija
Valsts koordinators un pētnieks: Ieva Leimane-Veldmeijere, direktore
Pētnieki: Annija Mazapša, juriste – pētniece, un Santa Skirmante, juriste – pētniece
Lietuva
Garīgās veselības perspektīvas (Psichikos Sveikatos Perspektyvos)
Valsts koordinators un pētnieks: Ugnė Grigaitė, projektu vadītāja
Rumānija
Tiesisko resursu centrs (Centrul de Resurse Juridice)
Valsts koordinators: Georgiana Pascu, programmas „Cieņas aizstāvis” (Advocate for Dignity) vadītājs
Pētnieki: Daniela Ududec, eksperte; Silvia Tabusca, eksperte; Valerian Stan, eksperts un Tiesisko resursu centra Valdes loceklis
Slovēnija
Ļubļanas Universitāte (Univerza v Ljubljani)
Valsts koordinators un pētnieks: Mojca Urek, asistējošā profesore
Pētnieks: Andrea Rafaelič, asistējošais lektors
Spānija
Madrides Karlosa III Universitāte (Universidad Carlos III de Madrid)
Valsts koordinators un pētnieks: Ignacio Campoy Cervera, jurisprudences profesors
Pētnieki: Patricia Cuenca Gómez, asistējošā lektore; Silvina Ribotta, jaunākā lektore tiesību filozofijā, pamattiesību maģistra programmas asistējošā direktore
Apvienotā Karaliste
Līdsas Universitāte (University of Leeds)
Valsts koordinators un pētnieks: Anna Lawson, tiesību zinātņu profesore un Invaliditātes jautājumu pētījumu centra (Centre for Disability Studies) direktore
Pētnieki: Rebecca Parry, tiesību zinātņu lektore; Andrea Hollomotz, sociālās pētniecības metožu, invaliditātes un noviržu jautājumu lektore; Neil Crowther, neatkarīgs pētniecības konsultants.
