Jūs šobrīd: Introduction > Raksti (akadēmiski raksti un raksti avīzēm)
Raksti (akadēmiski raksti un raksti avīzēm)
WHO [Pasaules Veselības organizācija], Empower children and young people with intellectual disabilities, EUR/51298/17/PP/7 (2010. gada 1. novembris)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0003/126570/e94430.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 5. janvārī).
Šajā rakstā tiek apskatīta PVO Deklarācijas par veselības jautājumiem bērniem un jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kā arī viņu ģimenēm septītā prioritāte. Dokumentā tiek analizēti veicamie pasākumi, lai efektīvi iekļautu bērnus ar intelektuālās attīstības traucējumiem lēmumu pieņemšanas procesā.
1.3.33. WHO [Pasaules Veselības organizācija], European Declaration on the Health of Young People with Intellectual Disabilities and Their Families, EUR/51298/17/6 Bukareste, Rumānija (2010. gada 26. novembris)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.euro.who.int/en/publications/policy-documents/european-declaration-on-the-health-of-children-and-young-people-with-intellectual-disabilities-and-their-families (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 5. janvārī).
Lai gan šī ir ar veselību saistīta deklarācija, dokumentā tiek apskatīti principi, kas ir attiecināmi arī uz tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, piemēram, par prioritāti nosakot bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem līdzdalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņu dzīvi.
Pieejams arī vieglā valodā tīmekļa vietnē http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/128875/e94557.pdf?ua=1
UNICEF [ANO Starptautiskais Bērnu fonds], Opening of specialized Child-Friendly hearing facility in the town of Sliven, (2015. gada 22. janvāris)
Pieejams tīmekļa vietnē
(pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 2. martā).
Šajā rakstā tiek pētītas Bulgārijā atvērtas bērnam draudzīgas tiesas zāles sniegtās iespējas. Raksts skaidro šādas zāles loģisko pamatojumu, kā arī aplūko pieejamos bērniem draudzīgos mehānismus.
UNICEF [ANO Starptautiskais Bērnu fonds], Fact Sheet: The Right to Participation
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.unicef.org/crc/files/Right-to-Participation.pdf
(pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 25. februārī).
Šajā īsajā faktu lapā tiek skaidrotas bērna tiesības uz līdzdalību. Tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta jautājumam, kāpēc līdzdalībai ir jāatspoguļo bērna spēju attīstība, nodrošinot to, ka netiek pielietots nekāda veida spiediens vai manipulācijas. Tāpat tiek rādīts, kādā veidā līdzdalība atver vārtus uz citām tiesībām.
Lucy Series, ‘Legal Capacity and Participation in Litigation: Recent Developments in the European Court of Human Rights’ Gerard Quinn, Lisa Waddington, EilionoirFlyn (eds) 5 European Yearbook on Disability Law 103
Šajā rakstā tiek pētīta saistība starp ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pantu (rīcībspēja) attiecībā uz pieaugušajiem ar intelektuālās attīstības un psihosociāliem traucējumiem un 13. pantu (piekļuve tiesu sistēmai), kā arī tas, kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir ietekmējusi un definējusi šo saistību.
Maria Ruegger, ‘Seen and heard but how well informed? Children’s perceptions of the guardian ad litem service.’ 5 Children and Society 3, 133 (2001. gada jūnijs)
Raksta autors vērtē intervijas ar bērniem, kas ir iesaistīti tiesvedības procesos un kuriem ir pieejami likumīgi iecelti aizbildņi. Rakstā tiek analizētas bērnu sajūtas tiesvedības procesa laikā, kā arī viņu sniegtās informācijas apjoms, atbildot uz jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanas gaitu un savu likumīgi iecelto aizbildi.
John Robins, ‘Access to Justice is a Fine Concept, but what does it Mean in View of Cuts to Legal Aid’ The Guardian, 2011. gada 6. oktobris
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.theguardian.com/law/2011/oct/06/access-to-justice-legal-aid-cuts.
Šajā rakstā tiek pētīta juridiskās palīdzības resursu samazinājuma potenciālā ietekme uz tiesu sistēmas pieejamību Lielbritānijā.
Sir Mark Potter, ‘The Voice of the Child: Children’s ‘rights in Family Proceedings’ The Family in Law 2 (2008)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.mishpat.ac.il/files/650/2911/3605/3606.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 18. decembrī).
Šajā rakstā tiek aplūkots, kā starptautiskās tiesību normas un bērnu tiesības ietekmē ģimenes tiesības. Rakstā daļēji no Lielbritānijas tiesību aktu skatupunkta tiek aplūkotas iespējas atvieglot bērnu līdzdalību ar ģimenes tiesībām saistītos tiesvedības procesos.
Joan Petersilia, ‘Crime Victims with Developmental Disabilities a Review Essay’ 28 (6) Criminal Justice and Behaviour 655 (2001)
Šajā rakstā tiek pētīts, kāpēc pastāv lielāka iespējamība, ka par noziegumu upuriem kļūs bērni un pieaugušie ar attīstības traucējumiem, nekā cilvēki bez šādiem traucējumiem. Rakstā tāpat tiek analizēts, kā pret šādiem upuriem izturas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, un tiek ierosinātas izmaiņas, lai novērstu kaitējumu un nodrošinātu adekvātu tiesu sistēmas attieksmi pret cietušajiem ar attīstības traucējumiem.
Stefanie Ortoleva, ‘Inaccessible Justice: Human Rights, Persons with Disabilities and the Legal System’, 17 ILSA Journal of International & Comparative Law, NO. 297 (2011)
Šajā rakstā tiek definēts tiesību aizsardzības līdzekļu piejamības jēdziens un analizēts, ko tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība nozīmē cilvēkiem ar invaliditāti. Rakstā tāpat tiek pētīti veidi, kā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām un citas starptautiskas konvencijas un līgumi nodrošina tiesības vērsties tiesā.
Mike Oliver, ‘The social model of disability: thirty years on’, 28 Disability and Society7, 1024 (2013)
Šajā rakstā ir aplūkots autora viedoklis par sociālā modeļa ietekmi, ietverot īsu un viegli uztveramu invaliditātes sociālā modeļa skaidrojumu.
Linda Mulcahy, Architects of Justice: The Politics of Courtroom Design, 16 (3) Social and Legal Studies, 383 (2007)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www2.warwick.ac.uk/fac/soc/pais/research/gcrp/resources/architects_of_justice_the_politics_of_courtroom_design.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 18. decembrī).
Šajā rakstā ir aplūkots, kā tiesas zāles iekārtojums var radīt vidi, kas pēc savas būtības rada šķēršļus tiesu sistēmas pieejamībai. Rakstā tāpat tiek apspriesta publiskās tiesas funkcijas nozīmīgums un tas, kādus ierobežojumus var uzlikt tiesas zāles iekārtojums.
Jenny Morris, ‘Care or Empowerment? A Disability Rights Perspective,’ 31 (1) Social Policy and Administration 54 (1997)
Šis dokuments aizstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības sociālā darba jomā, un tā mērķis ir mainīt sociālo darbinieku lomu no aprūpētājiem uz atbalstītājiem, kas sniedz cilvēkiem ar invaliditāti iespējas izmantot savas tiesības.
Scott J. Modell, Suzanna Mak, ‘A preliminary assessment of police officers’ knowledge and perceptions of persons with disabilities’ 46 (3) Intellectual and Developmental Disabilities (2008)
Šajā rakstā tiek pētīts, kā policisti izprot invaliditāti, kā arī tiek analizēta situācija, kādā atrodas cilvēki ar invaliditāti, lai labāk identificētu šķēršļus tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti.
Wendy Mitchell, Anita Franklin, Veronica Greco and Margaret Bell, ‘Working with children with learning disabilities and/or who communicate non-verbally: research experiences and their implications for social work education, increased participation and social inclusion’, Social Work Education, 28, 3, 309-324, 320 (2009)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://eprints.whiterose.ac.uk/11165/1/SWEd_-_communicate_non-verbally.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 4. martā).
Šajā rakstā ir aplūkots, vai “talking mats” saziņas rīks reāli sekmē kurlmēmu bērnu līdzdalību.
Judith McBride, Glynis H. Murphy, ‘Police and carers’ views on reporting alleged offences by people with intellectual disabilities’ 12(2) Psychology, Crime & Law 127 (2006)
Šajā rakstā ir aplūkots pētnieku veikts apsekojums, kurā tika iesaistīti aprūpes namu un policijas darbinieki, lai noskaidrotu, vai viņi drīzāk ziņotu par noziegumu, kuru ir veicis kāds darbinieks, vai par noziegumu, kuru ir veicis iemītnieks ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Pētījumā tika konstatēts, ka pastāvēja mazāka iespējamība, ka aprūpētāji ziņotu par noziegumu, kuru ir veikusi persona ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
Hyung Shik Kim, ‘UN Disability Rights Convention and Implications for Social Work Practice’, 63 Australian Social Work,1, 103 (2010. gada marts)
Šis raksts ir paredzēts sociālajiem darbiniekiem un īsi skaidro ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām vēsturi, ietekmi uz cilvēktiesību dokumentiem par sociālo darbu un sociālā darba praksi.
Jan Hoffman, In Interrogations, Teenagers Are Too Young to Know Better, New York Times (2014. gada 13. oktobris)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://well.blogs.nytimes.com/2014/10/13/in-interrogations-teenagers-are-too-young-to-know-better/ (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 16. oktobrī).
Lai gan rakstā ir galvenokārt analizēta situācija ASV, tas parāda sociālajā attīstībā balstītus iemeslus, kāpēc pusaudžus nedrīkst pratināt tāpat kā pieaugušos. Tiek arī pētīts, kāpēc vecāku klātbūtne bieži vien nepalīdz nodrošināt pusaudžu aizsardzību un viņu tiesību ievērošanu.
Meg Heron-Blake, Gaining Rapport in Child Interviews, Learning Disability Association of Illinois
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.ldail.com/index.php?option=com_content&view=article&id=30:gainingrapport&catid=15&Itemid=116 (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 6. februārī).
Šajā rakstā tiek sniegts īss pārskats par jēdzieniem un literatūras avotiem, kas ir saistīti ar uzticības gūšanu, intervējot bērnus.
Bragi Gubrandsoon, ‘Under One Roof- Towards the best interest of the child in cases of child sexual abuse’ Council of Europe [Eiropas Padome]
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.coe.int/t/dghl/standardsetting/childjustice/Iceland good practices.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 25. februārī).
Frances Gibson, ‘Article 13 of the Convention on the Rights of Persons with Disabilities-a right to legal aid?’, Australian Journal of Human Rights 123 (2010)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.austlii.edu.au/au/journals/AJHR/2010/5.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 18. decembrī).
Šajā rakstā tiek pētīts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 13. panta valstīm uzliktais pienākums nodrošināt juridisko pārstāvību un juridisko palīdzību personām ar invaliditāti.
Bryant Garth, Mauro Cappelletti, ‘Access to Justice: the Newest Wave in the Worldwide Movement to Make Rights Effective’, 27(2) Buffalo Law Review (1978), 181
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.repository.law.indiana.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=2140&context=facpub (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 3. martā).
Šajā jau senāk izdotajā rakstā tiek analizētas vecākas tiesu reformas un teoriju pirmsākumi, kas veido mūsdienu jēdzienu “tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamība”.
Michael Freeman, ‘Why It Remains Important to Take Children’s Rights Seriously,’ 15 International Journal of Children’s Rights 1 (2007)
Šis raksts sniedz pārskatu par bērnu tiesību jomas iekšējiem konfliktiem un šīs jomas vēsturi. Tāpat tiek analizēts, kā veiksmīgi līdzsvarot bērna viedokli, nodrošinot vislabāko iespējamo pieeju un attīstot bērna spējas.
Anita Franklin, Patricia Sloper, Supporting the Participation of Disabled Children and Young People in Decision-making, Working Paper No. ART 2303 (2009)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://eprints.whiterose.ac.uk/5228/1/PartDec08.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 6. februārī).
Šajā rakstā aplūkoti labās prakses piemēri, kas veicina bērnu ar invaliditāti līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.
Eilionoir Flynn, Anna Lawson, ‘Disability and Access to Justice in the European Union: Implications on the Convention on the Rights of Persons with Disabilities,’ in Gerard Quinn, Lisa Waddington, Eilionoir Flynn (eds) 4 European Yearbook of Disability Law 7 (2013)
Šajā rakstā tiek atsevišķi aplūkotas dažādas tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības komponentes, kā arī tiek analizēti šo tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības komponenšu ieviešanas principi starptautiskajās tiesībās. Tāpat rakstā tiek runāts par līdzdalības faktoru, kas ir īpaši uzsvērts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Tāpat šis faktors tiek apskatīts Tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības kontekstā.
Eilionoir Flynn, ‘Making human rights meaningful for people with disabilities: advocacy, access to justice and equality before the law,’ 17(4) International Journal of Human Rights 491 (2013)
Šajā rakstā tiek analizēts, kāpēc ir svarīgi veidot aizstāvības sistēmu, balstoties uz cilvēktiesībām, lai veicinātu tiesu sistēmas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.
Mary Dickens, Listening to young disabled children, Young Children’s Voices Network (2011)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.ncb.org.uk/media/74024/listening_to_young_disabled_children.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 6. februārī).
Šajā rakstā tiek skaidrots, kāpēc ir svarīgi ieklausīties mazos bērnos ar invaliditāti, un tiek doti labās prakses piemēri un vadlīnijas veiksmīgas komunikācijas veidošanai.
Elizabeth Depoy, Stephen Gilson, ‘Social Work Practice with Disability: Moving from the Perpetuation of a Client Category to Human Rights and Social Justice’, 5 Journal of Social Work, Values & Ethics, 3 (2008)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://www.jswvearchives.com/content/view/103/66 (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 18. decembrī).
Šajā rakstā tiek aplūkota teorijas par invaliditāti attīstība un tas, kā teorētiskā attīstība ir iekļaujama pašreizējā sociālā darba praksē.
Martha F. Davis , ‘Access and Justice: The Transformative Power of Pro Bono Work,’73 (3) Fordham Law Review, 903 (2004)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://ir.lawnet.fordham.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=4040&context=flr (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 18. decembrī).
Šajā rakstā tiek aplūkots, kā sabiedrības labā strādājošie advokāti var palielināt tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību, tajā pašā laikā paplašinot tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamības definīciju, iekļaujot materiāltiesiskā taisnīguma principus.
Kimberle Crenshaw, ‘Mapping the Margins: Intersectionality, Identity Politics, and Violence Against Women of Color,’ 43 Stanford Law Review 1241 (1991. gada jūlijs)
Pieejams tīmekļa vietnē
http://socialdifference.columbia.edu/files/socialdiff/projects/Article__Mapping_the_Margins_by_Kimblere_Crenshaw.pdf (pēdējo reizi apmeklēta 2015. gada 25. februārī)
Šajā rakstā tiek skaidrots jēdziens “krustpunkti” (intersectionality), un raksts būtu noderīgs ikvienam, kas padziļināti interesējas par šo jēdzienu un tā izcelsmi.
CHANGE [organizācija “CHANGE”], Areas of work, Criminal Justice
http://www.changepeople.org/areas-of-work/criminal_justice/ (pēdējo reizi apmeklēta 2014. gada 3. martā).
Šajā īsajā rakstā tiek sniegta informācija par organizācijām cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem (CHANGE) un to sadarbību ar krimināltiesību sistēmu, lai padarītu sistēmu pieejamāku cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
Judith Cavit, Patricia Sloper, ‘Participation of disabled children in individual decisions about their lives and about service development, 18 (4) Children & Society 278 (2004)
Šajā rakstā ir piedāvāta bibliogrāfija ar rakstiem par bērnu ar invaliditāti līdzdalību un iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas attiecas uz viņu dzīvi. Rakstā sniegti arī ieteikumi, kā palielināt bērnu ar invaliditāti līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.
Richard Beaulaurier, Samuel H. Taylor, ‘Social Work Practice with People with Disabilities in the Era of Disability Rights’, 32 Social Work in Health Care, (4) (2001)
Lai gan rakstīts no ASV skatupunkta, šis raksts aplūko pašus pirmsākumus kustībai, kas aizstāv personu ar invaliditāti tiesības, un to, kā šī kustība ietekmē sociālā darba jomu un sociālo darbinieku uzdevumus.
Article 29 Data Protection Working Party [Datu aizsardzības darba grupa], Opinion 2/2009 on the protection of children’s personal data (General Guidelines and the special case of schools), 398/09/EN WP 160 (2009. gada 11. februāris)
Šajā atzinumā tiek sniegtas ar bērniem saistītu datu aizsardzības vadlīnijas saskaņā ar spēkā esošajiem ES datu aizsardzības tiesību aktiem un ANO konvencijām.